Ticība ir Dieva elpa, kas atdzīvina mūsu dvēseli. Mēs nevaram to redzēt, mēs varam vienīgi to sajust, sajust tad, kad pievēršam tai uzmanību. Šaubas ir nepārliecinātība par to, ka mūsu garīgā spēka avots būs mums pieejams nelaimē, sāpēs un slimībās.
Tas ir pavisam normāli- piedzīvot garīgas šaubas. Faktiski, šaubīšanās periods var aizvest mūs pie vislielākajiem mūsu transformatīvajiem piedzīvojumiem un tādā veidā tas kļūst par ticības trauka atvērēju.
Nākotne ir neizdibināma un tamdēļ nes nepārliecinātības sajūtu. Ticība ir tas, kas māca mūs apcerēt neredzamo, kas ir aiz mūsu saprašanas robežām; ne ar zināšanas spēku, bet ar sajušanas spēku.
Mūsu ticība savieno pagātni un nākotni un sniedz mums sava veida garīgās gravitātes izjūtu. Tā no jauna apstiprina, ka Dievs ir nākotnē tieši tāpat, kā tagadnē un pagātnē. Viss, kas ir nezināms, ir ietverts Dievā un tas ietver arī mūs, mūsu ģimenes, draugus, un visu mūsu kolektīvo labklājību; rītdienu, šodienu un rītdienu visos to veidos.
Raizes ir karogs, kurš plīvo vietas, kur mīt ticības gaidas. Cerība dzīvo prātā- ticība dzīvo sirdī. Kāpiet ārā no savām prāta konstrukcijām un esiet pārliecināti, ka sirds jūs saķers. Šajā gadījumā pieredzes vai iekšējie stāvokļi nav nejauši.
Garīgās dzīves dimensijas ir reālas, patiesībā, daudz reālākas kā tas, ko mēs mēdzam dēvēt par dzīvi uz šīs zemes. Ticība ir vienojošais princps, kas savij kopā visas pieredzes.
Lai šis mēnesis top par ticības liftu, kas ieceļ jūs atsvaidzinātā ārējā izskatā un atjaunotā skatījumā no iekšpuses.
Siltumā,
Ketija
P.S. Ja esat strādājuši ar Skaidrības eņģeli jūlijā, veltiet mirkli laika tam, lai to ar pateicību atlaistu un tad uzaiciniet savai dzīvei augustā pievienoties Ticības eņģeli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru